Annual Cultural Forum 'White Night'
Kim? Contemporary Art Centre
Riga
Max Almy, Nancy Angelo
Animal Charm
Liza Bear
Sadie Benning
Peer Bode
Bureau of Inverse Technology
Shu Lea Cheang
Abigail Child
Colectivo Los Ingrávidos
Norman Cowie
Jesse Drew
Hermine Freed
Sabine Gruffat
Joon Soo Hoo
Eduardo Kay
Les LeVeque
Diane Nerwen
Dan Sandin
Nina Sobell
Caspar Stracke
Vasulkas Inc
Scott Wolniak
Zhengan Yang
[1]
[2]
[3]
[4]
WHITE NIGHT: Matt Copson laser projection, video art program
BALTĀ NAKTS: Meta Kopsona lāzerprojekcija, videodarbu programma
Kim? Contemporary Art Centre, in collaboration with RTRU (Riga Technoculture Research Unit), invites you to a unique program curated for the annual modern culture forum White Night on September 9.
Program:
12.00–02.00 Indriķis Ģelzis solo exhibition Watery Day’s Eye and outdoor sculpture
19.00–22.00 Video art screening program curated by RTRU
20.00–06.00 Matt Copson laser projection
22.00–02.30 Live electronic music sets by Muuzis, Pitch Black, SMILTIS, VJ @habibahakilahjamila
Triangle in Front of Square in Front of Circle in Front of Triangle
Video art screening program (curated by RTRU)
Kim? courtyard, Sporta 2
September 9 7–10 pm
Triangle in Front of Square in Front of Circle in Front of Triangle, curated by Riga Technoculture Research Unit (RTRU) and organised by Kim? Contemporary Art Centre brings together a diverse group of 24 intergenerational and transcultural artists in a three-hour-long broadcast of seminal video artworks, ranging from experiments in structuralist film, lo-fi optical illusions, and narrative documentaries. The presentation borrows its title from Dan Sandin’s early research work Triangle in Front of Square in Front of Circle in Front of Triangle (1973), a project examining computer-generated imagery initially commissioned by the University of Chicago. In the work, Sandin explains the common mistake of using language concepts and spatial relations to describe what actually happens, on a technical level, on the video screen. Each work plays the confusing role of technology within contemporary culture in its respective decade, from the 1970s to the present. The selection represents video works broadly concerned with developing new images, each a landmark study in media art history.
Works by Max Almy, Liza Bear, Joon Son Ha, Dan Sandin, Caspar Stracke, Vasulkas Inc., and Scott Wolniak, among others, transport viewers into a world that is an abstract study in machine-generated imagery. Decidedly low-tech, many artworks construct optical abstractions through analogue processes, such as rescanning, resampling, looping, photocopying, and oscillators. Through processes of degeneration of sound and image, works endow their culturally specific content with new context and implication – for example, the American flag reenvisioned as in Joo Soo Ha’s Just (2002), or the intersection of urbanity and the mechanised image, as in Vasulkas Inc’s Urban Episodes (1980).
Single frames of electronic landscapes are exported and evolved through repetition before being metamorphosed back to digital image by scanning and rendering. Still works by Sadie Benning, Shu Lea Cheang, Sabine Gruffat, and Nina Sobell explore the feminist discourse of their day, capturing the status quo of women’s alienation and queer identity embedded within images of advertising and media. These artworks attempt to make contact with their protagonists’ self-image directly – to, in effect, claim their image. The everyday performance of women’s labour and identity is teleported into surreally electronic, which plays off social consciousness and the frustrations of feeling trapped by social prejudices.
By exploring multigenerational images in a contemporary context, Triangle in Front of Square in Front of Circle in Front of Triangle provides a poetic allegory about technology’s invasion of the body — an act of self-encapsulation that takes the body and psyche as its surround.
Matt Copson’s laser animation Obituary (spit)
Kim? courtyard, Sporta 2
September 7–9, during night hours
In Obituary (spit), a laser projector depicts a fox’s head eternally rotating on a spit over a fire. The fox character is a recurring feature in Copson’s work, an adaptation of Reynard the Fox, a character from Lorraine folk tradition – one of the first instances of anthropomorphism. The loop of the animation and the character’s fate seem intertwined, occasionally evolving into various states of abstraction as if the character is melting alive or transcending its fate before constantly returning to its original condition.
Matt Copson (1992) lives and works in London. He graduated in 2014 from London’s Slade School of Fine Art. His work uses theatrical devices and artistic tropes to create existential dramas of contemporaneity, abstraction, eternal recurrence and the uncanny. Arist presented his work in solo and group exhibitions at Fondation Louis Vuitton, Paris; Mönchehaus Museum, Glosar; Serpentine Gallery, London; Irish Museum of Modern Art, Dublin; Sharjah Art Foundation, UAE, amongst others. In 2017, he participated in the 89plus residency at the Paris Google Cultural Institute.
Indriķis Ģelzis solo show Watery Day’s Eye
Kim? Contemporary Art Centre
September 9, 12 pm–2 am
During the White Night, Kim? The Contemporary Art Centre is hosting Indriķis Ģelzis’ most spacious exhibition. In it, the artist focuses on expansion and contraction processes, taking the Baltic Sea as a reference and discussing the ‘liqui-modern’ individual drowning in turbulent changes. The colours of the folklorised elements of nature tint the gallery’s usually white walls. Flashes of experience and memory act as binders for sculptural appropriations of welded, bent, oiled artworks, which absorb and entrap the shapes and forms of living organisms and bodily details. The functionally utilitarian pieces – tiles, carpets – of the communal spaces establish the rhythm grid to which the emotional passage of the entire Watery Day’s Eye plays out, created with the help of light and sound.
Indriķis Ģelzis (1988) is one of his generation’s most prominent and recognisable Latvian authors, working locally and internationally. His creative practice, developed over a decade, combines intense manual and research work in the studio, starting with abstract data collection and work with digital tools, moving on to welding, folding, cutting, and sewing. Individual memories and regional political turmoil are embodied in planes and free-standing objects-figures that range from small-scale wall sculptures to large-scale objects in public spaces.
As part of the exhibition, a freestanding sculpture by Indriķis Ģelzis, The Name for Green is Camouflage, will be on view at Sporta 2 Quarter.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar RTRU (Rīgas tehnokultūras izpētes centru) aicina uz īpaši mūsdienu kultūras forumam “Baltā nakts” veidotu programmu šī gada 9. septembrī Kim? pieguļošajā teritorijā (Sporta 2 pagalmā).
Programma:
12.00–02.00 Indriķa Ģelža personālizstādes “Ūdeņaina dienas actiņa” un skulptūras “Zaļās krāsas vārds ir Kamuflāža” apskate
19.00–22.00 RTRU kūrēta starptautisku autoru video darbu programma
20.00–06.00 Meta Kopsona lielformāta lāzerprojekcija
22.00–02.30 Dzīvās elektroniskās mūzikas uzstāšanās: Muuzis, Pitch Black, SMILTIS, VJ @habibahakilahjamila
“Trijstūris priekšā kvadrātam priekšā aplim priekšā trijstūrim”
RTRU kūrēta starptautisku autoru video darbu programma
Kim? iekšpagalmā, Sporta 2
9. septembrī plkst. 19.00–22.00
“Trījstūris priekšā kvadrātam priekšā aplim priekšā trijstūrim” ir 24 daudzveidīgu paaudžu un kultūru mākslinieku video darbu programma. Trīs stundu garais seanss uz lielā ekrāna publiskajā telpā sniedz unikālu iespēju noskatīties nozīmīgus videomākslas darbus, sākot no strukturālisma kino eksperimentiem, lo-fi optiskajām ilūzijām un beidzot ar naratīvo dokumentālistiku.
Programmas nosaukums aizgūts no Dana Sandina agrīnā darba “Triangle in Front of Square in Front of Circle in Front of Triangle” (1973), kurā pētīti pēc Čikāgas Universitātes pasūtījuma datorizēti attēli. Mākslinieks skaidroja izplatīto kļūdu, kad valodas jēdzieni un telpiskās attiecības tiek izmantotas, lai aprakstītu to, kas patiesībā notiek tehniskajā līmenī uz videoekrāna.
Katrs no izvēlētajiem programmas darbiem pievēršas tehnoloģiju neskaidrajai lomai kultūrā attiecīgajā desmitgadē – no 1970. gadiem līdz mūsdienām. Šie video visplašākā nozīmē saistīti ar jaunas tēlainības rašanos, un katrs no tiem ir būtisks notikums mediju mākslas vēsturē. Maksas Almijas, Laizas Bēras, Džunsunsu Hu, Dana Sandina, Kaspara Štrakes, Vasulkas Inc., Skota Volnijaka un citu autoru darbi skatītājus ieved pasaulē, kurā tiek abstrakti pētīti mašīnradītie tēli. Liela daļa video ir tehniski nerafinēti, un tajos redzamās optiskās abstrakcijas veido analogi procesi, piemēram, pārskenēšana, pārsamplēšana, cilpu veidošana, fotokopēšana un oscilatoru izmantošana. Darbos pielietotie skaņas un attēla degradācijas paņēmieni piešķir to kultūrspecifiskajam saturam jaunu kontekstu un nozīmi, piemēram, Amerikas karogam Džunsuna Hu darbā Just (2002) vai urbānitātes un mehāniskā attēla intersekcijai Vasulkas Inc’s darbā Urban Episodes (1980)
Sadijas Beningas, Šū Lī Čengas, Sabinas Grufā un Ninas Sobelas nekustīgie darbi pēta sava laika feministisko diskursu, fiksējot sieviešu atsvešinātības un kvīru identitātes status quo, kas ietverts reklāmas un mediju attēlos. Šie mākslas darbi mēģina nonākt tiešā kontaktā ar savu varoņu paštēlu – faktiski tādēļ, lai to varētu atgūt. Sievietes darba un identitātes ikdienas performances tiek teleportētas sirreāli elektroniskā vidē, kas apspēlē sociālo apziņu un neapmierinātību ar sociālo aizspriedumu radīto ieslodzītības sajūtu.
Pētot to, cik dažādos veidos daudzu paaudžu tēli tiek lasīti mūsdienu kontekstā, “Trijstūris priekšā kvadrātam priekšā aplim priekšā trijstūrim” piedāvā poētisku alegoriju par tehnoloģiju iebrukumu ķermenī – paškapsulācijas aktu, kas ķermeni un psihi ieskauj sevis paša apvalkā.
Meta Kopsona lāzerinstalācija “Nekrologs (iesms)”
Kim? iekšpagalmā, Sporta 2
7.–9./10. septembrī plkst. 20.00–06.00
Darbā “Nekrologs (iesms)” lielformāta lāzera projekcijā tiek attēlota lapsas galva, nepārtraukti griežoties uz iesma virs uguns. Lapsas tēls atkārtojas Meta Kopsona darbos, un tas ir Lotringas tautas folkloras tēla Lapsas Reinarda – agrīna antropomorfisma – adaptācija. Animācijas cilpa un tēla liktenis ir savstarpēji saistīti, regulāri ieņemot mainīgas abstraktas formas – tēls šķietami izkūst dzīvs vai kaut kā pārvar savu likteni, taču pēc tam nemitīgi atgriežas savā sākotnējā stāvoklī.
Mets Kopsons (Matt Copson, 1992) dzīvo un strādā Londonā, absolvējis Londonas Sleida mākslas skolu. Viņa daiļradi raksturo teatrāli paņēmieni un mākslinieciski tropi, lai radītu eksistenciālas drāmas par laikmetīgumu, abstrakciju, mūžīgo atkārtošanos un brīnumainību. Autors izstādījies gan personālizstādēs, gan grupu izstādēs Luī Vitona fondā, Parīzē; Mönchehaus muzejā, Glosārā; Serpentine Gallery, Londonā; Īrijas Modernās mākslas muzejā, Dublinā; Šārdžas mākslas fondā, AAE, u.c. 2017. gadā viņš piedalījās rezidencē 89plus Parīzes Google Kultūras institūtā.
Indriķa Ģelža personālizstāde ”Ūdeņaina dienas actiņa”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
9. septembrī, plkst 12.00–02.00
“Baltās nakts” ietveros Kim? Laikmetīgās mākslas centra telpās skatāma mākslinieka Indriķa Ģelža līdz šim plašākā personālizstāde. Tajā autors pievēršas izplešanās un sašaurināšanas norisēm, par konceptuālu referenci izvēloties Baltijas jūru un runā par satricinošajās pārmaiņās slīkstošo “šķi-moderno” indivīdu. Folklorizēto dabas stihiju krāsas ietonē galerijas ierasti baltās sienas; pieredzējuma un atmiņu uzplaiksnījumi darbojas par saistvielu metinātiem, locītiem, pulētiem skulpturāliem metāla elementiem. Izstādē vizuālas norādes uz dzīviem organismiem un ķermeniskiem stāviem sastingušas robustā ietvarā. Savukārt telpas iekārtojuma detaļas – flīzes, paklājs – piesaka ritmu, kurā tālāk tiek izspēlēta ar gaismas un skaņas palīdzību radīta “Ūdeņainas dienas actiņas” emociju pasāža.
Indriķis Ģelzis (1988) ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem un atpazīstamākajiem lokāli un starptautiski strādājošajiem latviešu autoriem. Mākslinieka vairāk nekā dekādes laikā izkoptā radošajā praksē apvienojas intensīvs roku un pētniecības darbs studijā: sākot ar abstrahētu datu vākšanu un darbu digitālajā vidē, virzoties pie metināšanas, locīšanas, griešanas, arī šūšanas. Individuālās atmiņas un reģionāli politiski satricinājumi iemiesojas plaknēs un brīvstāvošos objektos–figūrās, kas variē no maza izmēra sienas skulptūrām līdz lielformāta objektiem publiskajā vidē.
Papildus izstādei telpās, Kim? iekšpagalmā apskatāma arī mākslinieka veidota skulptūra “Zaļās krāsas vārds ir Kamuflāža”.
Curators: Zane Onckule, Elizaveta Shneyderman
Scenography: Rūdolfs Štamers
Project manager: Evita Goze
Project manager assistant: Katrīna Jauģiete
Communication: Austra Stupele
Supported by: Ministry of Culture, State Culture Capital Foundation, Riga City Council.
[1]
[2]
[3]
[4]